LTRK kategoriski iebilst solidaritātes sociālā nodokļa ieviešanai
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, kas nosaukts par solidaritātes sociālo nodokli, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar parakstītajām stratēģijām, kā arī iznīcina jebkādu vēlmi radīt Latvijā augstas pievienotās vērtības darbvietas ar vidēju un augstu atalgojumu.
LTRK aģentūrai LETA skaidroja, ka patlaban nav jāmaksā algas sociālās iemaksas no summas, kas ir virs 4000 eiro mēnesī, bet koalīcijas vienošanās paredz, ka tiks izveidots jauns nodoklis - solidaritātes sociālais nodoklis. Tas netiks izmantots konkrētā darbinieka sociālajai apdrošināšanai, no kā aprēķina pabalstus un pensijas, bet gan nonāks kopējā sociālajā budžetā.
"Šāda rīcība ir nepamatota darbaspēka nodokļu celšana un ir pretrunā ar visu, par ko tika panāktas vienošanās ar valdību un Finanšu ministriju (FM). Brīdī, kad jādomā par darbaspēka nodokļu samazināšanu, lai spētu kļūt konkurētspējīgāki, tiek izdomāti jauni nodokļi, kas uzņēmējus iedzīs vēl dziļāk ēnā," atzina LTRK viceprezidente Lienīte Caune.
LTRK ekspertu ieskatā, ja šāds solidaritātes sociālais nodoklis tiks ieviests, zudīs cerība Latvijā noturēt kvalificētu darbaspēku un augsta līmeņa vadītājus, kuri godprātīgi maksā nodokļus, norādot darba algas apjomu. Brīdī, kad vēl tiks ieviesti papildu nodokļi un līdztekus arī ierobežots sociālo pakalpojumu apjoms, tiek klaji pārkāptas tiesības un paredzams vērtēt iespēju, lai vērstos Satversmes tiesā.
Tiek minēts, ka papildu radītais nodoklis valsts budžetā ienestu aptuveni 40 miljonus eiro, taču LTRK jau iepriekš norādīja, ka saskaņā ar FM aprēķiniem līdzīgus ieņēmumus iespējams gūt, atsakoties no nodokļu atvieglojumiem par apgādībā esošajiem nestrādājošiem pieaugušajiem, saglabājot šādu iespēju tikai bērniem.
"Patlaban šādu apgādībā esošo ir ap 70 000, no kuriem daļa sen strādā Anglijā vai Īrijā un tur arī saņem algu, vai arī neuzrāda ienākumus un saņem "aplokšņu algas". Tas būtu tikai godīgi un pildītu solidaritātes funkciju, ja šādi nodokļu atvieglojumi par nestrādājošām darba spējīgām personām tiktu atcelti," sacīja Caune.
Viņa piebilda, ka, ieviešot solidaritātes sociālo nodokli, iespējams, neviens, izņemot valsts iestādes, to nemaksās, jo tam trūkst pamatojuma un motivācijas. "Valdība, kas solīja samazināt darbaspēka nodokļus, dara pretējo un cīnās ar baltās ekonomikas iznīcināšanu," uzskarta LTRK pārstāve.
LTRK aicina FM un valdību primāri izvērtēt to, vai valsts var atļauties turpināt atbalstīt nestrādājošus pieaugušos ar papildu nodokļu atvieglojumiem tā vietā, lai iesaistītu viņus darba tirgū.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei - drošībai.
Pēc koalīcijas darba grupas sēdes Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (V) medijus informēja, ka darba grupa vienojusies par virkni jautājumu, bet daudz jautājumu tā arī netika atrisināts.
Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. "Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro," sacīja deputāts.
Sociālo iemaksu griestu nodokļa ieviešana nozīmētu to, ka tiks uzlikts nodoklis summai, kuru darba devējs pašlaik nemaksā sociālajā nodoklī tā griestu dēļ. Ja darbinieka alga būs tik liela, ka pārsniegs summu, kas maksājama sociālajā nodoklī, tādā gadījumā uz to daļu, kas pašlaik netiek maksāta budžetā minēto griestu dēļ, varētu tikt piemērots attiecīgs nodoklis.
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Einārs Cilinskis žurnālistiem norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešanu jeb sociālo iemaksu griestu atcelšanu nacionālā apvienība ir centusies panākt jau ļoti sen. Atsevišķā darba grupā tiks skatīti priekšlikumi par akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam un azartspēlēm. VL-TB/LNNK vēl būs jāiesniedz precizēta informācija saistībā ar plāniem par pieaugumu dabas resursu nodoklī par atkritumu apglabāšanu poligonos. Šodien saruna vēl neesot nonākusi līdz spriešanai par budžeta papildu izdevumiem, norādīja politiķis.
Uz sarakstu
