Pavļuts lūdz pārcelt Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu

Iepriekš ziņots, ka Būvniecības likuma spēkā stāšanās šā gada 1.februārī būs atkarīga no atbalsta valdībā, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par Būvniecības likuma spēkā stāšanās nodrošināšanu.
Būvniecības likumā, kas Saeimā tika pieņemts pērn 9.jūlijā, noteikts deleģējums Ministru kabinetam izdot pakārtotos normatīvos aktus. Uz likumā doto deleģējumu ir jāizdod 21 Ministru kabineta noteikums un 29 Latvijas būvnormatīvi. Patlaban izstrādāti un izsludināti 12 Ministru kabineta noteikumu projekti.
Līdz šim ir izstrādāti un nodoti saskaņošanai būvniecības noteikumi, kuri pieņemšanas gadījumā nodrošinās pilnvērtīgu Būvniecības likuma izpildi no 2014.gada 1.februāra. Sāktie būvniecības projekti var tikt realizēti saskaņā ar likumdošanu, kāda bija spēkā to saskaņošanas brīdī, teikts ziņojumā.
EM norāda uz risku, ka atsevišķi speciālie noteikumi tiks izdoti vēlāk, jo atbildīgās ministrijas nav sagatavojušas visu noteikumu saturam nepieciešamo informāciju, kā to nosaka Būvniecības likums. Taču noteikumu vēlākā pieņemšana būtiski neietekmēs personu intereses.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka jaunais Būvniecības likums tik daudzus gadus ir "muļļāts" tāpēc, ka tas nav īpaši svarīgs. Būvniecības nozare labi varēja strādāt arī pēc vecā likuma, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš.