Pērn visā pasaulē samazinājusies preses brīvība; Latvijā situācija uzlabojusies
Latvija organizācijas ziņojumā par 180 valstīm ierindota 24.vietā, Lietuva 35.vietā, bet Igaunija - 14.vietā.
Tādējādi salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija Latvijā atkal uzlabojusies un tā pakāpusies par četrām pozīcijām, kamēr Lietuva un Igaunija abas noslīdējušas par četrām pozīcijām.
Kā pavēstīja RSF ģenerālsekretārs Kristofs Deluārs, situācija pasliktinājusies visās pasaules daļās, bet īpašu satraukumu izraisa Latīņamerika.
"Visi rādītāji pasliktinājušies. Daudzas varas cenšas atgūt kontroli pār savām valstīm, baidoties no pārāk atklātām sabiedriskajām debatēm," sacīja Deluārs. "Šodien varai ir arvien vieglāk vērsties pie sabiedrības tieši ar jauno tehnoloģiju palīdzību, un tāpēc ir augstāka vardarbības pakāpe pret tiem, kuri piedāvā neatkarīgu informāciju."
"Mēs ieejam jaunā propagandas ērā, kurā jaunās tehnoloģijas ļauj lēti izplatīt savu komunikāciju, savu informāciju. No otras puses, tie ir žurnālisti, kas tam traucē," norādīja Deluārs.
Kā norādīts ziņojumā, situācija ir īpaši slikta Latīņamerikā, kur galvenie šķēršļi preses brīvībai ir "institucionālā vardarbība" Venecuēlā un Ekvadorā, organizētā noziedzība Hondurasā, nesodāmība Kolumbijā, korupcija Brazīlijā un mediju koncentrācija Argentīnā.
Pēdējās vietas starp 180 apskatītajām valstīm ieņem Ķīna (176), Sīrija (177), Turkmenistāna (178), Ziemeļkoreja (179), un pēdējā, 180.vietā atrodas Eritreja.
Somija sesto gadu pēc kārtas saglabājusi pirmo vietu, tai seko Nīderlande un Norvēģija.
RSF balstījusies uz tādiem rādītājiem kā mediju neatkarība, pašcenzūra, likuma vara, caurskatāmība un pārkāpumi.
Lai arī Eiropa ir reģions ar visbrīvāko presi, RSF brīdināja, ka pretterorisma un spiegošanas apkarošanas pasākumu ļaunprātīga izmantošana un interešu konflikti ir veicinājuši preses brīvības mazināšanos.
Polija indeksā ir zaudējusi 29 pozīcijas un šobrīd ierindojas 47.vietā. Tas ir noticis, ņemot vērā Polijas valdības centienus pārņemt kontroli pār ārvalstu kapitāla kontrolētajiem medijiem.
Francija ir zaudējusi septiņas pozīcijas, ieņemot 45.vietu, jo "vairums privātā sektora nacionālo mediju šobrīd pieder nelielam skaitam biznesmeņu, kuriem ir intereses ekonomikas jomās, kas nav saistītas ar medijiem", norādīja organizācija.
Eiropā draudi žurnālistiem tiek saistīti ar pieaugošo nacionālismu. Tā rezultātā Zviedrijā žurnālisti saņēmuši nāves draudus, bet Vācijā pret musulmaņiem vērstu mītiņu laikā notikuši uzbrukumi žurnālistiem. Zviedrija sarakstā ir astotajā vietā, zaudējot trīs pozīcijas, bet Vācija ir 16.vietā, nokrītot par četrām pozīcijām.
Politiskās krīzes un terorisms turpināja graut preses brīvību Āfrikā. Dienvidsudāna (140.vieta sarakstā) pilsoņu karā notiekošās žurnālistu vajāšanas dēļ zaudēja 15 vietas.
Arī citās Āfrikas valstīs mediji piedzīvojuši smagus triecienus.
Augstāko vietu - 17. - no Āfrikas preses brīvības indeksā ieņēma Namībija.
"Žurnālisti ir drošībā, mediju telpa ir daudzveidīga, un internetam nav noteikti nekādi ierobežojumi," mediju situāciju šajā valstī skaidroja RSF.
Uz sarakstu
