"Citadele Index": Uzņēmēju noskaņojums joprojām pesimistisks
Par optimismu var runāt, ja indeksa slieksnis pārsniedz 50 punktus. "Citadele Index" kopējais indekss ir pesimistisks jau divus gadus. Šajā periodā Latvijas ekonomiskā izaugsme bijusi lēna.
Lai gan pērn gada beigās un šā gada sākumā šķita, ka uzņēmēju noskaņojums tūlīt dosies optimisma zonā, tomēr otrajā ceturksnī noskaņojums atkal pavērsies uz pesimistisko pusi, žurnālistiem atzina bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Vislielākais noskaņojuma kritums ir eksportējošo uzņēmumu nozarē. Šo uzņēmumu negatīvo viedokli varēja sekmēt arī Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības, pieļāva analītiķis.
Jau ilgāku laiku ļoti pesimistisks saglabājas tagadnes indekss, kas raksturo uzņēmēju noskaņojumu pēdējā pusgada laikā, savukārt nākotnes indekss pašlaik vēl mazliet pārsniedz 50 punktu slieksni, tomēr optimisms vairs nav tik liels kā pirmajā ceturksnī.
Āboliņš uzņēmēju pesimistisko noskaņojumu skaidro ar sezonalitāti, proti, uzņēmēju optimisms tradicionāli mazinās, tuvojoties gada nogalei.
No nozarēm vispesimistiskākā ir būvniecības nozare, kur šogad Eiropas Savienības fondu līdzekļu neesamības dēļ veidojas finansējuma pārrāvums. Būvniecībā indekss ir tikai 43,7 punkti. Nedaudz pesimistiska ir tirdzniecības un arī rūpniecības nozare.
Savukārt vislabāk jūtas pakalpojumu nozare, tā šogad otrajā ceturksnī bija vistuvāk optimisma slieksnim, indeksa vērtībai sasniedzot 49,08 punktus. Pakalpojumu sniedzēju pozitīvismu būtiski ceļ informācijas tehnoloģiju (IT) nozare, kas līdzās kokmateriālu un pārtikas jomai kļuvusi par trešo lielāko eksportētāju, no eksportētāju trijnieka izspiežot transporta pakalpojumus.
IT nozare ir izteikti optimistiski noskaņota, raugoties nākotnē, kā arī IT nozares uzņēmēji ir optimistiski noskaņoti par citiem "Citadele Index" rādītājiem, piemēram, par ekonomisko situāciju valstī, par savu nozari, par sava uzņēmuma darbības rādītājiem. Noskaņojums IT nozarē ir tāds, kāds Latvijas ekonomikā kopumā bija pirmskrīzes laikā, secināja "Citadeles" analītiķis.
Iekšzemes kopprodukta dati rāda, ka pakalpojumu nozares, kas ietver arī informācijas un tehnoloģiju jomu, datorprogrammēšanu, ir visstraujāk augošās, atzīmēja "Citadeles" ekonomists. Datorpakalpojumos un informācijas pakalpojumos aug eksporta un nodarbinātības rādītāji. Taču aug arī citas pakalpojumu nozares, piemēram, finanses, ārpakalpojumi. Paužot mazliet provokatīvas prognozes, Āboliņš lēsa, ka piecu gadu laikā profesionālo pakalpojumu eksports varētu kļūt par vadošo eksporta nozari.
Savukārt augsto tehnoloģiju kompānijas AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs skaidroja, ka tajos indeksa jautājumos, kur uzņēmējam jāatbild par savu biznesu, viņš var atbildēt precīzāk, jo zina, kāda ir situācija ar pasūtījumiem, līgumiem, objektiem. Savukārt, kad tiek uzdoti jautājumi par ekonomisko stāvokli valstī vai nākotnes attīstību, tad informācija tiek smelta publiskajā telpā, masu informācijas līdzekļos, kas zīmē pasauli pesimistiskās krāsās. "Latvija ir vaimanātāju zeme," pauda Bergs, paužot bažas, ka tādējādi tiek nodarīts milzīgs kaitējumu tiem, kas mazāk paši savām acīm redzējuši pasaulē notiekošo. Ja informāciju smeļas tikai sociālajos tīklos, tad rodas ļoti izkropļota aina, norādīja Bergs.
Viņš atzīmēja, ka pašlaik pasaule ir ļoti nejaukā situācijā - kopumā biznesu negatīvi ietekmē agresīvā Krievijas politika, Ziemeļāfrikā un Arābijas pussalā notiekošais, daudz nezināmā ir par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Britu mārciņas kursa pazemināšanās negatīvi ietekmē uzņēmumus, kas pārdot savas preces Lielbritānijā, piemēram, kokrūpniekus. Uzņēmums "SAF tehnika", lai izvairītos no riska, jau pirms laba laika pārtraucis savu produkciju pārdot britu mārciņās, pārejot uz eiro.
Kā lielu risku Bergs saredz situāciju, ja Amerikā par valsts prezidentu tiks ievēlēts Donalds Tramps. Viņa retorika rada priekšstatu, ka "SAF Tehnika" savu biroju Amerikā varēs aizvērt, jo ir kaitnieki, kas atņem darbvietas vietējiem. Sabiedrība polarizējas, tā ir gatava sekot solījumiem un ticēt, ka nāks kāds Laimnesis un nesīs laimi, bažas pauda uzņēmējs.
Tomēr kopumā Bergs par Latvijas nākotni ir optimistisks, ja vien Latvijā apzināti un ilgtermiņā tiks ieguldīts matemātikā un inženierzinātnēs. Uzņēmēja vērtējumā vieda rīcība bija atkal ieviest skolās obligāto matemātikas eksāmenu, jo tādējādi parādās jauni cilvēki ar jaunām zināšanām.
Nākotnē pārmaiņas ir neizbēgamas, un būs jāprot tām pielāgoties. Visefektīvākais veids to izdarīt ir ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību, rezumēja Bergs.
Pētījumā "Citadele Index" katru ceturksni tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji, tā iegūstot ieskatu ekonomiskajā situācijā valstī, nozarē un uzņēmumā un prognozi nākamajiem sešiem mēnešiem. Uzņēmēju aptauju un datu apkopojumu nodrošina pētījumu centrs SKDS.
Uz sarakstu
