"Swedbank": Zemo procentu likmju dēļ samazinās termiņdepozītu izmantošana

Īstermiņa depozīti pašlaik veido ap 90% no visiem privātpersonu termiņdepozītiem bankā.

Termiņdepozītu vietā iedzīvotāji aizvien vairāk savus naudas līdzekļus glabā norēķinu kontā vai krājkontā, šodien žurnālistiem stāstīja "Swedbank" pensiju un investīciju atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Salīdzinot - 2013.gadā depozītus izmantoja 68% krājēju un līdzekļus krājkontā turēja ap 32% krājēju. Savukārt šogad redzams, ka krājkontā līdzekļus tur 63% krājēju.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā par labākajām uzkrājumu un ieguldījumu iespējām dominē uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā (33%), pensiju 3.līmeņa uzkrājums (24%), termiņnoguldījums, krājkonts bankā (21%), ieguldījums nekustamajā īpašumā (17%), uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (14%).

"Swedbank" informē, ka līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bezdarba samazināšanos un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu pēdējos gados palielinājies arī iedzīvotājiem pieejamais naudas līdzekļu apjoms. Daļa no tiem mērķtiecīgi novirzīti uzkrājumu veidošanai. Piemēram, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas ieguldītāju īpatsvars 2015.gadā bija trīs reizes lielāks nekā 2012.gadā, un arī ieguldītāju vecums kļūst zemāks. Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu līmenis sasniedzis vēsturiski lielāko apjomu, tajā pašā laikā lielai daļai cilvēku "drošības spilvens" joprojām ir nepietiekams un tā veidošanai līdzekļi tiek novirzīti neregulāri un/vai pārāk mazos apmēros.

Bankā novērots, ka zemo procentu likmju laikā iedzīvotāji vairāk izmanto uzkrājumu produktus, kas dod iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļu atmaksu. Kopštāls aicināja izmantot šīs iespējas, jo sevišķi apstākļos, kad procentu likmes ir zemas.

Kā rāda "Swedbank" veikta aptauja, Latvijas iedzīvotāju vidū 38% uzskata, ka pašlaik ir izdevīgi krāt un ieguldīt, savukārt 27% domā, ka pašlaik krāt un ieguldīt nav izdevīgi. Pozitīvāk noskaņoti par uzkrājumu un ieguldījumu izdevīgumu ir iedzīvotāji vecumā līdz 30 gadiem jeb tā dēvētā "Millenials" paaudze, bet, vecumam palielinoties, optimisms būtiski sarūk. Tomēr reālā krājēju rīcība rāda, ka aktīvāk uzkrājumu veidošanu izmanto vidējā gadagājuma cilvēki un seniori.

Tā dēvētā tūkstošgades jeb "Millenials" paaudze (iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem) visbiežāk (38%) norādījuši, ka veido uzkrājumu bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā, 22% izmanto termiņdepozītus vai krājkontus. Pēc "Swedbank" datiem, šai paaudzei raksturīgs straujāk augošais krājkonta lietotāju skaits. "Millenials" vidū gadu gaitā visstraujāk palielinājies uzkrājošās apdrošināšanas lietotāju skaits, proti, 2011.gadā šīs paaudzes īpatsvars bija 17% no visiem krājējiem "Swedbank" uzkrājošajā apdrošināšanā, bet 2015.gada beigās jau 44%. Vēl šīs paaudzes vidū strauji audzis tiešo ieguldījumu vērtspapīros lietotāju īpatsvars. Lai sāktu krāt vai ieguldīt, tūkstošgades paaudze visbiežāk izmanto bankas elektroniskos kanālus.

Savukārt "Generation X" paaudze ir aktīvākie uzkrājumu un ieguldījumu risinājumu lietotāji. Šajā paaudzē ietilpst 35 līdz 49 gadus vecie iedzīvotāji. Šīs grupas iedzīvotāji visbiežāk (36%) norādījuši, ka veido uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Katrs trešais jeb 31% izvēlas uzkrājumu krājkontā vai skaidrā naudā, bet 23% iegulda nekustamajā īpašumā. "Swedbank" dati rāda, ka šīs paaudzes pārstāvji ir aktīvākie krājkonta lietotāji (25% no visiem "Swedbank" krājkonta lietotājiem), aktīvākie pensiju 3.līmeņa krājēji (42% no visiem "Swedbank" pensiju 3.līmeņa dalībniekiem un piektā daļa no visiem "Swedbank" klientiem šajā vecuma grupā), visbiežāk izvēloties sabalansētu stratēģiju (58%). Šīs paaudzes pārstāvji visaktīvāk veido uzkrājumus arī uzkrājošās apdrošināšanas produktos (47% no visiem "Swedbank" uzkrājošās apdrošināšanas dalībniekiem, gan bērniem (59%), gan arī sev (37%)), gan arī visaktīvāk veic tiešos ieguldījumus vērtspapīros (40% no visiem vērtspapīru ieguldītājiem "Swedbank").

Iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 64 gadiem jeb tā dēvētā "Baby boomers" paaudze visbiežāk (31%) atzinuši, ka izmanto pensiju 3.līmeņa uzkrājumu, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumus (17% aptaujāto). Pēc "Swedbank" datiem, šīs paaudzes pārstāvji nogulda vidēji vislielākās naudas summas termiņdepozītā (vidējā noguldījuma summa "Swedbank" termiņdepozītā pērn - 7150 eiro). Šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākie uzkrājumi pensiju 3.līmenī (pieder 46% no visiem "Swedbank" pensiju 3.līmeņa aktīviem), visbiežāk izvēloties konservatīvu stratēģiju (54%). Šajā vecuma grupā izteikti aktīvākas krājējas ir sievietes. Tāpat 50 līdz 64 gadus vecie iedzīvotāji ieguldījuši vislielākās summas vērtspapīros, savukārt salīdzinoši retāk izmanto uzkrājošo apdrošināšanu.

No tā dēvētās "Silent generation" paaudzes jeb iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, 28% atzinuši, ka viņiem ir uzkrājums bankas norēķinu kontā vai skaidrā naudā. Savukārt 24% priekšroku dod termiņdepozītam vai krājkontam. "Swedbank" dati rāda, ka šīs paaudzes pārstāvji visbiežāk izmanto termiņdepozītus, lai gan zemo depozītu likmju dēļ termiņdepozītu izmantošana strauji samazinās, tā vietā naudu aizvien biežāk glabājot kontā vai krājkontā. Vidējais uzkrājums krājkontā šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākais starp visām vecuma grupām (vidējais uzkrājums "Swedbank" krājkontā pērn bija 4587 eiro). Zemo depozītu likmju dēļ seniori izvēlas alternatīvas ieguldīšanas iespējas, bet ar garantijām, visbiežāk dodot priekšroku dinamiskajam depozītam. Šīs paaudzes pārstāvjiem ir lielākais vidējais uzkrājums pensiju 3.līmenī (vidējais uzkrājums "Swedbank" pensiju 3.līmenī ir 2515 eiro, salīdzinoši - vidējais uzkrājums starp visiem dalībniekiem ir 1174 eiro), izteikti dodot priekšroku konservatīvai krāšanas stratēģijai (82%).

Aptauja veikta martā sadarbībā ar "Snapshots", izvaicājot 714 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.

Uz sarakstu