Restaurācijas darbi Ērģemes Livonijas ordeņa pilsdrupās
Vēsture
Ērģemes Livonijas ordeņa pils celta netālu no Ērģemes Garā kalna, kas bijis sens ugauņu, vēlāk letu apdzīvots pilskalns. Ap 1320. gadu celtā Ērģemes pils bijusi Livonijas ordeņa pils, kam bijušas Cēsu komturejas palīgpils funkcijas. Mestri to izmantoja kā noliktavu, kā arī atbalsta punktu un naktsmītni. Livonijas kara laikā tā kļuva par vienu no galvenajiem robežnocietinājumiem pret atkārtotiem krievu un tatāru karaspēka uzbrukumiem no Krievijas caristes ieņemtās Tērbatas bīskapijas teritorijas.
Par tās militārajām funkcijām liecina arī pils arhitektūra: pils celta Ērģemes upītes stāvkrastā, padarot to grūti ieņemamu no austrumu un dienvidu pusēm. Tā bija konventa tipa pils, slēgta būve ar diviem lieliem apaļiem aizsardzības torņiem ap kvadrātveida iekšējo pagalmu. Ārējais mūris veido regulāru četrstūri, kura katra mala bijusi 70 metrus gara. Apkārt pilij bijuši arī grāvji, kas pildīti ar ūdeni, bet priekšpili ar centrālo daļu savienojis paceļamais tilts.
Poļu-zviedru kara laikā 1621. gadā Ērģemes pili ieņēma zviedri. 50 gadus vēlāk celtne cieta ugunsgrēkā un nav ziņu, ka pils pēc tam būtu bijusi apdzīvota. Livonijas kara laikā pēc Omuļu jeb Hummeļu kaujas 1702. gada 19. jūlijā pili uzspridzināja zviedru karavīri, kas tajā it kā esot paslēpuši armijas kara kasi. Pils tā arī netika atjaunota; par tās pastāvēšanu liecina pilsdrupas ar līdz divus metrus augstām aizsargsienām, kā arī iespaidīgām pils torņu un mūra paliekām 11-13 metru augstumā.
Senās pilsdrupas mūsdienās
20. gadsimtā Ērģemes Livonijas ordeņa pilsdrupās ierīkota brīvdabas estrāde, savukārt tām blakus atrodas sens parks ar Vācijas lapeglēm un Sibīrijas balteglēm. Lielākā parka daļa ir sakopta, un labiekārtošanas darbi tiek turpināti: nesen teritorijā tika izbūvētas laipas, kā arī atpūtas vieta ar galdiem un krēsliem.
1986. gadā ziemeļu sienai tika veikti konservācijas darbi, taču restaurācija sākās tikai nesen. Teritorijā tiek regulāri veikti arheoloģiskie izrakumi. Arī šobrīd jau vairāku gadu garumā noris ne tikai arheoloģiskā izpēte, bet arī pils restaurācijas darbi: 2020. gada aprīlī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ietvaros tika uzsākta Ērģemes pils Ziemeļu torņa restaurācijas un atjaunošanas darbi, plānojot četru stāvu izbūvi. Diennakts tumšajā laikā tornis ir izgaismots.
Uz sarakstu
