Rosina ieviest iespēju pašvaldībām iesaistīties reģionālo sabiedriskā transporta pārvadājumu līdzfinansēšanā
SM skaidro, ka likumprojekts paredz noteikt valsts garantēto pakalpojumu apmēru dotējamo maršrutu segmentā, komerciālo jeb valsts nedotēto maršrutu veidošanas iespējas, pasūtītāja tiesības ieviest bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos un iespēju pašvaldībām iesaistīties sabiedriskā transporta pakalpojumu līdzfinansēšanā.
Ņemot vērā reālo sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un, paredzot lielāku dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā, tika izstrādāts minimālais valsts garantētais sabiedriskā transporta pakalpojuma apjoms.
Ministrija norāda, ka dzelzceļa pārvadājumus paredzēts saglabāt kā pamatu elektrificētajā Pierīgas zonā un dīzeļvilcienu zonā, kā arī citos virzienos pieprasītākajās stundās, kad tiek pārvadāts liels pasažieru skaits. Lai nodrošinātu lielāku vilcienu kustības ātrumu un padarītu šo pārvadājumu veidu efektīvāku, plānots pārskatīt vilciena pieturas katrā līnijā. Savukārt, samazinot vilciena pieturvietu skaitu, jānodrošina pasažieriem attiecīga autobusu satiksme ar iespēju uzņemt un izlaist pasažierus lielākā skaitā autobusu pieturu.
Tāpat likumprojekts paredz pasūtītāja tiesības ieviest bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos. Tas iecerēts, lai paaugstinātu sabiedriskā transporta pieejamību mazapdzīvotās teritorijās un stimulētu iedzīvotājus pēc iespējas vairāk izmantot sabiedrisko transportu maršrutos, kas apkalpo teritorijas ar zemu iedzīvotāju blīvumu un kuru rentabilitātes rādītāji ir ļoti zemi, paredzēts ieviest braukšanu bez maksas. Plānots, ka no 2021.gada aptuveni 20 maršrutos visos reģionos, izņemot Rīgas, sabiedriskā transporta pakalpojumi tiks nodrošināti bez maksas. Kritēriji, pēc kuriem tiek atlasīti bezmaksas maršruti, ir divi - apdzīvotības blīvums ir mazāks par četriem iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru un ieņēmumi no pārdotajām biļetēm un nesaņemtie ieņēmumi no pasažieriem, kuriem pienākas braukšanas maksas atvieglojumi, kurus sedz valsts saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem, maršrutā nepārsniedz 15%.
Turklāt likumprojekts paredz komerciālo jeb valsts nedotēto maršrutu veidošanas iespējas, paredzot, ka pasūtītājs sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu ārpus pamata maršrutu tīkla maršrutos organizē, piešķirot pārvadātājam tiesības sniegt pakalpojumus. Tiesību piešķiršanas kārtību un nosacījumus apstiprinās Sabiedriskā transporta padome. Paredzēts, ka tādi no 2021.gada būs autobusu maršruti, kas ir paralēli vilcieniem Pierīgā un posmā Rīga-Daugavpils. Līdz ar to autobusu maršruti savienojumos Rīga-Ogre, Rīga-Salaspils, Rīga-Jelgava, Rīga-Olaine, Rīga-Jaunķemeri, Rīga-Sloka, Rīga-Sigulda, Rīga-Daugavpils tiks apkalpoti uz komerciāliem principiem, taču to skaits varētu palielināties, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus. Potenciāli tiek paredzēts, ka komerciālie maršruti varētu tikt veidoti Rīgas savienojumos ar Rēzekni, Liepāju, Ventspili un Bausku.
Plānots, ka pārvadātāji iegūs tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem uz komerciāliem principiem uz noteiktu termiņu. Ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi un izdevumi būs pārvadātāja pašrisks un tie no valsts vai pašvaldību budžeta netiks kompensēti, taču pārvadātāji būs tiesīgi paši noteikt biļešu cenu.
Likumprojekts arī paredz iespēju pašvaldībām iesaistīties sabiedriskā transporta pakalpojumu līdzfinansēšanā.
SM skaidro, ka Sabiedriskā transporta padomei bieži pēc pašvaldību ierosinājuma ir jāpieņem lēmumi par reisu izveidi, kuru galvenais mērķis ir skolēnu nogādāšana uz izglītības iestādi. Vienlaikus aktuāli ir arī jautājumi par nerentablu maršrutu, reisu slēgšanu, taču, neskatoties uz pieprasījuma trūkumu, dažkārt pašvaldība uzstāj uz šāda sabiedriskā transporta pārvadājumu saglabāšanu pilnā apjomā. Šādos gadījumos un ierobežota valsts finansējuma apstākļos tiek diskutēts par pašvaldības finansiālu līdzdalību zaudējumu segšanā pārvadātājam, un pārsvarā pašvaldības ir gatavas līdzfinansējuma sniegšanai, taču valstī nav izstrādāti kritēriji, lai noteiktu, kādā apmērā līdzfinansējums būtu nepieciešams, kā arī nav noteikta kārtība, kādā pašvaldība ar līdzfinansējumu var piedalīties valsts pasūtījuma izpildē.
Likumā tiek paredzētas pašvaldības tiesības noteiktos apstākļos līdzfinansēt sabiedriskā transporta pārvadājumus, kompensējot noteiktu ar sabiedriskā transporta nodrošināšanu saistītu pārvadātāja zaudējumu daļu.
Attiecīgi likumprojektā ir paredzētas, ka Sabiedriskā transporta padome noteiks kārtību, kādā pašvaldība varēs piedalīties ar līdzfinansējumu zaudējumu segšanā reģionālās nozīmes pārvadājumos, cita starpā arī paredzot līdzfinansējuma apmēra noteikšanas kārtību. Sabiedriskā transporta padomes apstiprinātajā kārtībā var tikt paredzēts, ka, piemēram, pašvaldības līdzfinansējuma daļa tiks noteikta kā starpība starp reālajiem maršruta (reisa) ieņēmumiem un vidējiem ieņēmumiem attiecīgajā plānošanas reģionā iepriekšējā gadā. Ikmēneša līdzfinansējuma apjoms tiks noteikts, pamatojoties uz pārvadātāja prognozēm, bet gala norēķins tiks veikts atbilstoši faktiskajiem ienākumiem un izmaksām attiecīgajos reisos.
SM norāda, ka pašvaldībām nebūs obligāts pienākums piešķirt līdzfinansējumu reģionālās nozīmes pārvadājumos.
Turklāt, lai nekropļotu konkurenci un nodrošinātu vienlīdzīgu un nediskriminējošo attieksmi pret visiem pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, likumprojekts paredz aizliegumu pārvadātājam, kuram ekskluzīvās sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības ir piešķirtas, nodot citam pārvadātām apkalpošanai maršruta tīkla daļu, maršrutu vai reisu.
Par likuma grozījumiem vēl būs jālemj valdībai un Saeimai.
Uz sarakstu
