Saeimas apakškomisija lūgs Kariņam izvērtēt iespēju rast papildu finansējumu Latgales mediju atbalstam
Kultūras ministrijas pārstāvji apakškomisijas sēdē deputātus informēja, ka 2019.gada budžetā salīdzinājumā ar 2018.gadu sarucis finansējums, kas paredzēts Mediju atbalsta fonda apakšprogrammu īstenošanai. Turklāt apakšprogrammai, kas īpaši paredzēta Latgales mediju atbalstam, šogad prasīto 200 000 eiro vietā rasti vien 55 000. 2018.gadā šis finansējums bijis 142 500 eiro.
Vēstulē Ministru prezidentam deputāti aicinās Mediju atbalsta fonda Latgales apakšprogrammai 2019.gada budžetā saglabāt finansējumu iepriekšējā gada apjomā. Savukārt 2020.gadā būtu nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus un tos paredzēt pamatbudžetā.
Tāpat valdība tiks aicināta izvērtēt finansējuma piešķiršanas iespējas apraides problēmu risināšanai pierobežā, kā arī kompensācijām VAS "Latvijas Pasts" par preses piegādes lauku reģionos radītajiem zaudējumiem, arī šiem mērķiem paredzot finansējumu 2020.gada pamatbudžetā.
Latgales mediju atbalsta programma līdz šim sniegusi nozīmīgu atbalstu vietējiem medijiem un producentu grupām, stiprinot reģiona informatīvo telpu, deputātiem norādīja reģiona mediju pārstāvji un sabiedriskās organizācijas. Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji atzīmējuši - atbalsts Latgales medijiem ir būtisks, jo reģionā pastāv liels pieprasījums pēc vietējo mediju veidota satura, tomēr aizvien vērojama liela uzticība Krievijas medijiem, kas jāmazina.
Kā ziņots, vairākas Latgales sabiedriskās organizācijas un neatkarīgo producentu grupas vērsušās Saeimā ar lūgumu turpināt valsts atbalstu Latgales informatīvās telpas stiprināšanai.
Kā norādīts organizāciju vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Latgales apakškomisijai, 2019.gada valsts budžetā nav paredzēts finansējums iepriekšējos gados īstenotajai programmai "Atbalsts sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanai medijos Latgales plānošanas reģionā", kas esot sniegusi nozīmīgu atbalstu vietējiem medijiem un producentu grupām, stiprinot latviešu, latgaliešu valodu Latgales informatīvajā telpā.
Vēstulē apgalvots, ka pēdējo divu gadu laikā konkursu kārtā radīta virkne jaunu žurnālistikas produktu. Radītais saturs informējis par valstī un Latgales reģionā notiekošajām sociālajām, politiskajām un kultūras aktualitātēm, "panākot Latvijas identitātes un reģionālās piederības sajūtas nostiprināšanu", vēstulē uzsver organizācijas.
Tāpat vēstulē apgalvots, ka, integrējot minēto satur medijos, ko patērē mazākumtautību pārstāvji, tikusi veicināta latviešu un latgaliešu valodas lietošana, turklāt programma nodrošinājusi arī neatkarīgu žurnālistiku un viedokļu daudzveidību.
Vēstulē atgādināts, ka Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam īstenojamas, paplašinot un aizsargājot latviešu valodas kultūrvidi, tostarp latgaliešu rakstu valodu, kā arī kopjot un nostiprinot latviešu valodas kvalitāti Latvijas informācijas telpā, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos un digitālajā vidē.
Tāpēc organizācijas aicina Saeimas deputātus nodrošināt finansējumu mediju politikas pēctecībai, kas līdz šim bija vērsta uz Latgales mediju telpas stiprināšanu.
Vēstuli parakstīja biedrība "Latgolys Saeima", "Latgolys entuziastu grupa "Biļdis", studija "3KM", producentu grupa "Mediju darbnīca", Vladislava Luoča fonds, biedrība "Latgolys Studentu centrs"/Latgaliešu kultūras ziņu portāls "lakuga.lv", biedrība "Upītes jauniešu folkloras kopa", žurnāla "A12" izdevējs SIA "5 labas ziņas", "Latgolys Producentu Grupa", biedrība "LR", "Vietējā Latgales Avīze" un biedrība "Kukuži".
Uz sarakstu
