Tukuma lidostas attīstīšanai šķēršļus nesaskata
Šonedēļ pilna ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā saistībā ar Tukuma lidostas attīstīšanu notikušas divas sabiedriskās apspriešanas Engures novadā un Tukuma novadā, kuru rezultāti liecina, ka lidostas izaugsmei šķēršļu varētu nebūt, aģentūrai LETA apgalvoja SIA "Tukums Airport" direktora palīdze Marina Samuilova.Viņa informēja, ka 1.oktobrī Engures novada Smārdē un 2.oktobrī Tukumā notika SIA "Tukums Airport" lidostas "Jūrmala" plānotā apkalpojamo lidmašīnu skaita palielinājuma ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas sapulces, kuru gaitā tika noskaidrots, ka pagaidām nav būtisku objektīvu šķēršļu lidostas attīstīšanai. Sabiedriskā apspriešana kopumā ilgs līdz 18.oktobrim.
Lidosta, kas līdz šim apkalpo līdz 400 mazu lidmašīnu gadā, plāno šo skaitu palielināt līdz 3000, ar mērķi piesaistīt arī regulārus pasažieru reisus. Ietekmes uz vidi novērtējumā šādai izmaiņai nav identificētas nekādas tādas nelabvēlīgas ietekmes salīdzinājumā ar jau esošo lidostas darbību, kas varētu liegt to īstenot vai izvirzīt tai kādus īpašus nosacījumus, skaidroja SIA "Tukums Airport" pārstāve.
"Šāds rezultāts arī bija sagaidāms, jo lidostā gan esošās, gan plānotās darbības apjomi ir visai niecīgi un ietekmes uz vidi novērtējums tai piemērots tikai pēc sabiedrības pieprasījuma par spīti vides institūciju atkārtotiem sākotnējiem pamatotajiem atzinumiem, ka tas vispār nav nepieciešams," pauda Samuilova.
Salīdzinājumam viņa skaidroja, ka "tādas visai nelielas starptautiskas lidostas kā "Lidosta Rīga", kuras apkaimē gadu desmitiem ilgas darbības rezultātā nekādas būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi netiek konstatētas, apkalpoto lidmašīnu skaits pērn bija 78 000 jeb 26 reizes lielāks par Tukuma plānoto maksimumu".
Abas sabiedriskās apspriešanas sapulces esot noritējušas mierīgi. Smārdē, neskaitot Engures novada pašvaldības un "Tukums Airport" pārstāvjus, bija ieradušās piecas personas, no kurām tikai vienai bija pretenzijas pret lidostas darbību kā tādu.
Savukārt Tukumā, neskaitot oficiālos pārstāvjus, bija ap 40-50 personu, no kurām pretenzijas pret lidostas darbību pauda trīs. Apspriežu protokoliem jābūt pieejamiem pašvaldību vietnēs.
Sabiedriskās apspriešanas procedūra tika izsludināta 18.septembrī, un tā ilgst vienu mēnesi, kura laikā ikvienam ir iespējams paust savu viedokli par lidlauka darbības paplašināšanu. Ietekmes uz vidi novērtēšanu veic konsultāciju birojs "Latekoil". Birojs esot konstatējis, ka vairumam faktoru būtiskas ietekmes uz vidi neesot, un diskusijas esot vien par troksni, kurš lielāks esot reaktīvajām treniņlidmašīnām.
Samuilova skaidroja, ka tās ir lidmašīnas "L-39 Albatros", kas ir pilotu mācību uzņēmuma "Baltic Bees" pilotāžas grupas reaktīvās lidmašīnas, kuras bāzējās lidlaukā "Jūrmala". Pilotāžas grupa veic treniņlidojumus lidlaukā vidēji vienu reizi divās nedēļas, un viņu lidojumi ir saskaņoti atbilstošajās institūcijās, skaidroja lidostas pārstāve.
Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas un patrulēšanas bāzes - Lietuvas Gaisa spēku bāzes Šauļos komandiera asistente Ieva Gulbiniene aģentūrai LETA apstiprināja, ka no palielināta trokšņa reaktīvajām lidmašīnām pagaidām Tukuma lidostā regulārus lidojumus veic tikai mācību centra "Baltic Bees" privātās lidmašīnas "L-39 Albatros", kas nav iznīcinātāji, atšķirībā no publiski izskanējušiem pieņēmumiem. Savukārt NATO patruļas lidmašīnas šo privāto lidostu neizmanto.
Samuilova pastāstīja, ka lidlauka pilnvērtīgai darbībai ir nepieciešams ieviest gaisa vadības pakalpojumus un patlaban pie tā tiek strādāts kopā ar VAS "Latvijas Gaisa satiksme", kā arī šā gada beigās plānots pabeigt pasažieru termināla celtniecības darbus.
Savukārt Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nams šodien skata pret lidostu protestējošo Tukuma iedzīvotāju lūgumu atcelt Tukuma novada domes lēmumu "Par saskaņojumu Tukuma lidlauka izmantošanai".
Kā ziņots, iesniegumā domes lēmumu apstrīd septiņi tukumnieki - Jānis Frišfelds, Ainars Poga, Edijs Poga, Ilze Gaile, Dagnija Hermane, Eduards Egle un Māris Stubis. Saskaņā ar dokumentiem tiesa neparedz visa novada domes lēmuma apstrīdēšanu, un lieta netiek ierosināta par lēmuma punktiem, kas ir saistoši pašvaldības struktūrām vai attiecas uz sadarbību ar citu pašvaldību un valsts iestādēm.
LETA jau ziņoja, šā gada sākumā Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) pieņēma lēmumu, ka Tukuma lidostai nepieciešams pilns ietekmes uz vidi novērtējums, ko iepriekš pieprasīja iedzīvotāju aktīvisti. Savukārt pašvaldībai būs jālemj par atsevišķu atļauju.
Samuilova iepriekš pastāstīja, ka novērtējuma process patlaban netraucē lidostas darbam, kas ikdienā rit līdzšinējā režīmā, taču uz vēlāku laiku nācies atlikt ar lidostas attīstību saistītus jautājumus. Patlaban lidosta strādā ar zīmolu "Tukums Jūrmala", un tā ir Starptautiskās Lidostu Padomes loceklis (Airport Council International - ACI).
"Tas ir process, kurš mums jāiziet, biznesam tas nekaitē, un lidosta turpina strādāt līdzšinējā režīmā, tāpat risinot tādus attīstības jautājumus, kas nav saistīti ar nepieciešamību pēc pilna ietekmes uz vidi novērtējuma," skaidroja Samulova.
Šogad lidosta ir arī izstrādājusi jaunu oficiālo mājaslapu "jurmalaairport.com", kurā redzams, ka "Tukums Airport" mārketinga komunikācijā izmanto zīmolu "Airport Jurmala".
Iepriekšējos gados uzņēmumā jau īstenota lidlauka skrejceļa renovācija, 300 hektāru lidlauka teritorijas nožogošana ar 10 kilometrus garu žogu, pievedceļu būvniecība un renovācija, angāru un kaponieru renovācija, elektrolīniju un transformatora ierīkošana, degvielas uzpildes stacijas uzstādīšana, lidlauka gaismas signālu sistēmas uzstādīšana un sertificēšana, renovācijas darbi tehniskajā zonā, meteoiekārtu uzstādīšana, sākta pasažieru termināla ēkas celtniecība, veikta instrumentālās nosēšanās sistēmas (ILS) uzstādīšana un radio navigācijas sistēmas VOR/DNJ uzstādīšana.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs iepriekš skaidroja, ka, viņaprāt, tiesāšanās ir bezjēdzīga, jo, pamatojoties tikai un vienīgi uz šādu lēmumu, lidostas apsaimniekotājs nevar turpināt vai pārtraukt lidostas attīstīšanas projektus. "Šis lēmums informē par pašvaldības interesēm un nosacījumiem, un šī informācija nepieciešama valsts iestādēm, kas izskata uzņēmējam paredzamo atļauju izsniegšanu," pauda Šulcs.
"Turklāt pašvaldība šādu saskaņojumu ar tajā ietvertajiem nosacījumiem akceptēja laikā, kad vēl nebija Valsts vides dienesta (VVD) lēmuma par sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu Tukuma lidostas darbībai. Tāpat šī novērtējuma procedūra būs tikai pilnīgāka, ja VVD rīcībā būs šāda informācija par pašvaldības nosacījumiem," skaidroja Tukuma mērs.
Viņš atgādināja arī par lēmumā minēto pašvaldības noteikumu, ka lidlauks ekspluatējams saskaņā ar valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra", valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme", Valsts vides dienesta, kā arī citu kompetentu institūciju saistošajiem priekšrakstiem. Uz sarakstu