Unikāls jūgendstila laikmeta arhitektūras mantojums Rīgā – Ziemeļblāzmas kultūras pils un skatu tornis
2013. gadā rekonstruētā Ziemeļblāzmas kultūras pils, kas atrodas Vecmīlgrāvī, Rīgā ir gan kultūrvēsturiska vērtība, gan unikāls jūgendstila laikmeta arhitektūras mantojums. Latvijā pirmā dzelzsbetona būve tika atklāta 1913. gada 1. septembrī, un projekta finansētājs bija rūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis. Elpu aizraujošs skats uz Rīgu un Rīgas jūras līci vērojams no jaunizveidotā 35 metru augstā skatu torņa.
Vēsture
1902. gadā Mīlgrāvī tika nodibināta saviesīga biedrība, kas vēlāk kļuva par bezalkohola biedrību „Ziemeļblāzma”. Pirmā sabiedriskā ēka šajā vietā tika uzcelta 1904. gadā, kurā darbojās augšminētās biedrības kultūras nams. Idejas autors, tās finansētājs un viens no aktīvākajiem procesa virzītājiem bija kokrūpnieks, atturības kustības aktīvists un mecenāts Augusts Dombrovskis (1845–1927). Jau no pašiem pirmsākumiem „Ziemeļblāzmā” aktīvi darbojās teātra studija, koris, kā arī regulāri tika rīkoti biedrības jautājumu un atbilžu vakari.
1906. gada 21. janvārī biedrības namu nodedzināja cariskās Krievijas impērijas kazaku karaspēka soda ekspedīcija jeb tā dēvētā “melnā sotņa”. Pašreizējā ēka celta 1913. gadā, turklāt jaunais „Ziemeļblāzmas” nams bija pirmā dzelzsbetona būve Latvijā. Idejas autors un finansētājs, iespējams, arī projektētājs jau atkal bija Augusts Dombrovskis. Par pamatu šai teritorijai tiek izvirzīts tas, ka viņš nebija profesionāls arhitekts, proti, dažu telpu plānojumi un īstenotie risinājumi uzskatāmi par diezgan oriģināliem.
Pilī uzturējās ne tikai biedrība „Ziemeļblāzma” – tajā notika arī daudzveidīgi kultūras pasākumi, piemēram, dažādi teātra uzvedumi, koncerti, tika rīkoti dārza svētki un zaļumballes, un ar laiku ēka kļuva par vienu no populārākajiem kultūras un izglītības centriem visā Latvijā. Ievērības cienīgs ir fakts, ka, sākoties I Pasaules karam, pils pagrabā esot pat noglabāts Krišjāņa Barona vāktais un apkopotais „Dainu skapis”.
Latvijas PSR laikā ēkā atradās Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils. Padomju gados Ziemeļblāzma turpināja savu darbību – kā kultūras un interešu izglītības centrs.
“Ziemeļblāzma” piedzīvo atjaunošanu
2013. gadā tika svinēta „Ziemeļblāzmas" pils simtgade, lai arī vēl tikai pirms dažiem gadiem ēka bija ārkārtīgi sliktā tehniskā un vizuālā stāvoklī, tāpēc ar Rīgas pašvaldības atbalstu 2011. gadā tika uzsākta pamatīga atjaunošana. Arī pili iekļaujošajā parkā tika veikti apjomīgi rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, labiekārtojot, atjaunojot un papildinot daudzveidīgos objektus un apstādījumus. Parkā tika atjaunota rotonda un sēnīte, kam par pamatu izmantotas 1906. gadā nodegušās pirmās kultūras pils ēkas kolonnas, kā arī vīnstīgu aleja un citi objekti.
Augstais skatu tornis
Vienlaikus ar Ziemeļblāzmas parka rekonstrukciju tika pieņemts lēmums nojaukt tajā esošo veco torni, tā vietā uzbūvētot jaunu – vēl augstāku torni. Ziemeļblāzmas skatu tornis publiskai apskatei tika atvērts 2014. gadā pēc kultūras pils un parka rekonstrukcijas. Tornis ir 35 metrus augsts, tajā darbojas lifts, un, atrodoties tā augšā, paveras brīnišķīgs skats uz Daugavu, Rīgas jūras līci un Daugavas ieteku jūrā.
Uz sarakstu
