Veselības centru apvienība nepiekrīt Gunta Belēviča iecerēm likvidēt sekundāro veselības aprūpi

Viņš skaidro, ka Belēvičs ir darījis zināmu privātajām medicīnas iestādēm savu ieceri 2016.gadā par 10-20% samazināt finansējumu sekundārajai veselības aprūpei.

Tas nozīmētu, ka ambulatorajos sekundārās veselības aprūpes centros, kur tagad ieraduši doties pacienti, lai saņemtu valsts apmaksātus izmeklējumus, tos vairs nevarēs saņemt šī gada apjomos, bet par 10-20% mazāk.

Ministra jaunā ideja paredz, ka no medicīnas iestādēm pārdalītais finansējums tiktu izmantots slimnīcās neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. "No ieceres varam saprast, ka pacients par valsts finansējumu var doties pie ģimenes ārsta, bet nākamais solis jau ir neatliekamā palīdzība slimnīcā. Likvidējot vidējo posmu - sekundāro ambulatoro veselības aprūpi, viens veselības aprūpes posms pazūd," uzskata Lasovskis.

Šajā idejā Lasovskis redz virkni problēmu. Pirmkārt, slimnīcas saskaņā ar valstī gadu desmitiem pastāvošo sistēmu ir uzskatītas kā augstākais veselības aprūpes posms - terciārais līmenis, kas risina problēmas, kuras nav spējuši atrisināt ģimenes ārsti un citi speciālisti. "Jaunās ieceres gadījumā slimnīcās būs "jādzēš ugunsgrēks", jo laikus nav bijusi novērsta gruzdēšana."

Otrkārt, slimnīcas nav gatavas būtiski kāpināt ārstējamo pacientu skaitu, jo to rīcībā nav personāla vai arī personāls nav radis strādāt ambulatori. Augstākās raudzes profesori nav ieinteresēti strādāt par samaksu, ko paredz valsts programmas. Lai gan slimnīcu rīcībā ir aparatūra, pieaugot pacientu plūsmai, uz pieprasītākiem izmeklējumiem veidosies vēl garākas rindas un radīsies vēlme iegādāties vēl papildu aparatūru no valsts budžeta līdzekļiem.

Treškārt, pieaugs ielaisto slimību skaits, kas kopumā prasīs lielākus līdzekļus pacientu ārstēšanai stacionārā, jo laikus nebūs veikti izmeklējumi, lai noteiktu diagnozi un sāktu ārstēšanu ambulatori.

Ceturtkārt, ārstēšanās valsts iestādēs kopumā izmaksā vairāk nekā tāda pati privātajās, jo papildus maksai par pakalpojumu tiek maksāti slimnīcu kredīti, aparatūras iegāde, dažādas investīcijas un dotācijas. Visdrīzāk, nedz Stradiņa slimnīca, nedz "Gaiļezers" nemaksā nomas maksu par telpām.

"Ministra jaunās ieceres nerisina problēmas, ja no medicīnas aprūpes kartes tiek izņemts tik svarīgais vidus posms, - tieši otrādi - medicīnisko aprūpi padara pacientam vēl nepieejamāku", uzskata VCA valdes priekšsēdētājs.

Viņš atzīmē, ka pērn VCA poliklīnikās Rīgā tika apkalpoti 184 000 unikālo pacientu un veikti 1,8 miljoni manipulāciju. "Neloloju ilūzijas, ka, atņemot VCA un piešķirot 10-20% papildu finansējumu, divas Rīgas neatliekamās palīdzības slimnīcas gadā būs gatavas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus papildus vēl 18 000 līdz 37 000 pacientiem," piebilst Lasovskis un uzsver: kamēr nebūs ieviesta obligātā medicīniskā apdrošināšana, nebūs mehānisma un kritēriju, pēc kuriem noteikt, vai pacientam pienākas valsts apmaksāti pakalpojumi vai ārstēšanās izdevumi jāsedz pašam.

"Veselības centru apvienība" pērn ievērojami audzēja apgrozījumu un izkļuva no zaudējumiem, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmums pērn apgrozīja 16,14 miljonus eiro, bet 2013.gadā - 7,01 miljonu eiro. Pērn uzņēmums nopelnīja 451 066 eiro, bet 2013.gadā uzņēmums cieta zaudējumus 1,96 miljonu eiro apmērā.

AS "Veselības centru apvienība" ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvas veselības klīnikas EGV apvienība. "Veselības centru apvienība" dibināta 2011.gada novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 835 090 eiro.

Patlaban "Veselības centru apvienībā" ietilpst 11 medicīnas centri, kas atrodas Rīgas centrā, Purvciemā, Pļavniekos, Mežaparkā, Bolderājā, Imantā, Juglā un Sarkandaugavā, kā arī Daugavpilī, Liepājā un Talsos.

"Veselības centru apvienības" medicīnas centros tiek apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pacientu un ir nodarbināti vairāk nekā 1300 štata darbinieku, tajā skaitā vairāk nekā 600 ārstu.

Veselības ministrijas plāni paredz, ka maksātspējīgiem pacientiem, kuri būtu sākuši maksas pakalpojumu saņemšanu, būtu jāturpina ārstēšanās maksas sektorā. Tādā veidā tiktu uzlabota medicīniskās palīdzības pieejamība mazāk aizsargātajām pacientu grupām (maznodrošinātajiem, pensionāriem un citiem), kam šī palīdzība ir nepieciešama visvairāk.

Tiks precizēta noteikumu norma, lai maksas ārstniecības pakalpojumu gadījumā arī šim konkrētajam pakalpojumam turpmākie nepieciešamie papildizmeklējumi būtu par maksu. Tādējādi ministrija cer novērst situācijas, kad cilvēki par valsts naudu veic pārbaudes plānveida operācijām, kamēr pacienti, kam šādi izmeklējumi nepieciešami akūti, gaida rindā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) iebilst pret Veselības ministrijas plānu un neatbalsta ideju, kas paredz, ka pacientiem, kuri kādu veselības aprūpes pakalpojumu izvēlējušies saņemt privātā ārstniecības iestādē par saviem līdzekļiem, būs jāmaksā arī par visiem valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, kas nepieciešami konkrētā pakalpojuma saņemšanai.

Par šo ideju Belēvičs Straujumu nav iepriekš informējis, un viņa nolēmusi lūgt ministru sniegt paskaidrojumus.

Uz sarakstu