Ziņas & Raksti

13. gadsimtā celtā Dundagas viduslaiku pils atrodas Dundagas novadā, Dundagas pagasta Dundagā un ir lielākā pils Ziemeļkurzemē, kas atrodas uz mākslīgi veidotas salas. Lai arī sākotnēji būve bijusi paredzēta saimnieciskām vajadzībām, vēlākos gadsimtos tā kalpojusi kā nocietinājuma ēka un muižnieku dzīvojamā māja. Pils pārcietusi karus, piedzīvojusi īpašnieku maiņas un vairākkārt tikusi pārbūvēta, divas reizes izdegusi, taču atkal atjaunota un paplašināta. Dundagas pils ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Nav tādu lauksaimnieku, kuriem nebūtu vismaz viens liels vecs šķūnis, kurā glabājas kāds traktors, siens un daudz dažādas vecas lauktehnikas, rezerves detaļas vai citi instrumenti. Diemžēl laika zobs daudzas no šīm konstrukcijām nesaudzē un paši redzam, kādi daudzi no tiem ir izliekušies un draud zaudēt savu stabilitāti. Ļoti daudzas šādas konstrukcijas nav glābjamas – šķūnis vai nu jāpārbūvē vai tā vietā jāliek jaunas konstrukcijas.

Ja redzes traucējumu koriģēšanai ikdienā izvēlas izmantot kontaktlēcas, tad visbiežāk priekšroka tiek dota tieši mēneša kontaktlēcām, jo tas ir ekonomiskākais risinājums – viens lēcu pāris var tikt izmantots 30 dienas. Tomēr mēneša kontaktlēcas nozīmē arī to, ka daudz vairāk uzmanības jāpievērš lēcu pareizai lietošanai un kopšanai, lai acu veselība netiktu apdraudēta. Ja vienas dienas kontaktlēcas vakarā atliek vienkārši izmest atkritumos, tad ar mēneša kontaktlēcām ir nedaudz sarežģītāk. 

Ventas upes kreisajā krastā pirms tās ietekas Baltijas jūrā atrodas Ventspils Livonijas ordeņa pils. Tā ir gan senākā būve Ventspilī, gan vienīgā šāda veida Kurzemē celtā pils, kas saglabājusies līdz mūsdienām, gan viens no vecākajiem viduslaiku cietokšņiem Latvijā. Šī konventa tipa pils ar četriem dzīvojamiem korpusiem un torni pils dienvidaustrumu stūrī tikusi celta 13. gadsimta beigās.

Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.

Vairāku valstu pētījumu dati liecina, ka vīrusi un baktērijas diezgan ilgi spēj izdzīvot uz dažādām virsmām. Šķiet, ka pašreizējā situācijā cilvēki jau ir iemācījušies kārtīgi mazgāt rokas pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas un mazāk pieskarties sejai. Tomēr ne visi vēl ir iemācījušies dezinficēt ierīces, ko mēs turam rokās simts reižu dienā un bieži pieliekam klāt sejai – mobilie telefoni. Eksperti iesaka viedierīces – telefonus, datorus, planšetdatorus – laiku pa laikam tomēr dezinficēt.

19. gadsimta vidū Rīgas pils pārbūves laikos tās pagrabos tika atrasti seni Vidzemes hoftiesas arhīva dokumenti, un starp tiem bija arī Turaidas pils pārvaldnieka sievas ziņojums par slepkavību pie Gūtmaņa alas un tiesas prāvas protokols. Līdz mūsdienām saglabājusies arī kāda apbedījuma vieta – piemiņas vieta meitenei, kuras vārds bija Maija jeb Turaidas Roze un kura saistīta ar kādu senu leģendu.

Noslēgusies "BILŽU BIROJA" rīkotā mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" 35 gadu jubilejai veltītā akcija "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!". Tajā iesūtītas 412 mākslinieciskotu pastkastīšu un 303 pastkastīšu maketu fotogrāfijas no 73 Latvijas pilsētām un novadiem. Visaktīvāk akcijā iesaistījās Jelgavas, Liepājas un Tukuma novada iedzīvotāji. Tālākā pastkastīte tapusi Krievijas Federācijā un to darinājusi latviešu valodas un kultūrvēstures skolotāja Ilona Saverasa. Savukārt, Briseles latviešu nedēļas nogales skolā tapa pastkastīšu maketi.

Pope vēstures avotos pirmoreiz minēta jau tālajā 1231. gadā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem kā kiligunda (senais zemes iedalījums draudzēs). Popes muižas apbūves kompleksa pirmsākumi datējami ar 17. gadsimta sākumu, kad celta barona Bēra pils jeb tā sauktā kungu māja, kā arī vēlāk – 1653. gadu, kad celta vēl viena no vecākajām ēkām – medību pils. Popes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un iekļauta Eiropas kultūras mantojumā.

Šogad aprit jau 102. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. Un, lai arī šis ir gads, kad mums visiem nākas pielāgoties dažādiem ierobežojumiem, atzīmēt valsts svētkus nebūt nenozīmē tikai pulcēšanos Krastmalā, lai kopīgi vērotu salūtu. Raksta turpinājumā piecas idejas par vietām, ko vērts apmeklēt Latvijas valsts svētku mēnesī.