Kandavas Bruņinieku pilskalns – senās Vanemas zemes pārvaldes centrs

Livonijas ordeņa pils celtniecība Kandavā uzsākta 1254. gadā. No bruņinieku pils atrašanās vietas šajā pakalnā arī radies nosaukums – Bruņinieku pilskalns. Pils esot apdzīvota vēl līdz 1750. gadam, taču pēc tam tā atzīta par neapdzīvojamu un, laikam ritot, pārvērtusies par drupām.

Vēsture

Pirmo reizi Kandava vēsturiskos dokumentos minēta 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem, ko tā sauktās Miera Kursas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza ar Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas rāti. Netālu no seno kuršu Kandavas pilskalna pie satiksmes un krusta karotāju kara ceļa, kas savienoja Rīgu ar Kuldīgu, un tālāk ar Prūsiju, 13. gadsimta otrajā pusē Livonijas ordenis uzcēla nocietinātu mūra pili. Pils būvēta uz zemesraga, turklāt vieta bijusi stratēģiski izdevīga, jo no tās bijis iespējams tālu pārredzēt Abavas ieleju. Precīzs pils celtniecības laiks nav zināms, tomēr pastāv uzskats, ka tā būvēta starp 1253. un 1259. gadu ordeņa mestra Eberharda fon Zeines un mestra Burharda Hornhūzena laikā.

Kopš 1312. gada tā rakstu avotos minēta kā fogta (tiesneša) rezidence un visas bijušās Vanemas zemes pārvaldes centrs. Fogti bija pakļauti Kuldīgas komturam un līdz ar Kandavu pārvaldīja Sabiles un Talsu novadus, kā arī pārraudzīja nodevu vākšanu, sprieda tiesu un veica citus pārvaldes uzdevumus. Livonijas ordeņa valdīšanas laikā Kandavas pilī nomainījušies 17 fogti, kuru uzvārdi minēti grāmatā “Talsu novads”.

Otrā Ziemeļu kara laikā 1659. gada 16. jūnijā Kandavas pili ieņēma zviedri un to izpostīja. Kopš šī laika pils zaudēja savu militāro nozīmi un 1750. gadā Kandavas pilskungs pārvācās uz dzīvi miestā. Pēc tam tā atzīta par neapdzīvojamu un, laikam ritot, pārvērtusies par drupām.

1840. gadā pilsdrupu akmeņus tika atļauts izmantot apkārtējo māju celtniecībai, tāpēc trīsdesmit gadus vēlāk pilskalnā bija saglabājušies vien senās pils vārti un daži mūru fragmenti. 1902. gadā pilsdrupu teritorijā iekārtoja parku.

Bruņinieku pils makets pilskalna pakājē tapis 2010. gadā. Tā autors ir kandavnieks Zigmunds Piņķis un palīgi. Tā kā par Kandavas pili nav atrodami ne attēli, ne plāni, tad makets izveidots, vadoties pēc veiktajiem drupu mērījumiem un izmantojot pieejamos aprakstus par Livonijas ordeņa pili Kandavā.

Kāda pils izskatījās?

 

Par to, kāda Kandavas mūra pils izskatījusies, ziņas ir diezgan skopas; kā jau nocietinājumu, pilskalnu aptvēra aizsardzības mūris, pils celta no granīta laukakmeņiem, tās ārsienas bija vienu līdz pusotru metru biezas. Savu ārējo izskatu saglabājis tornis – tautā saukts par Pulvertorni –, jo hercoga Jēkaba laikā te glabājies šaujampulveris. Pilskalnā ir atrastas saktas, šķēpu gali ar astoņu šķautņu uzmavu, divas bronzas krustadatas, dzelzs nazis un laužņu fragments.

Pats senākais Kandavas pilskalna atainojums un plāns tika publicēts 1842. gadā F. Krauzes darbā “Neckrolivonica jeb Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes senlietas līdz kristīgās reliģijas ieviešanai”. 1869. gadā pilskalnu uzmērīja vācu zinātnieks Augusts Bīlenšteins, savukārt 1922. gadā savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas ietvaros pilskalnu pētīja un uzmērīja Ernests Brastiņš.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu