Sabiles Vīna kalns – vīna ražošana jau Livonijas laikos

DPostellon/flickr.com
DPostellon/flickr.com
Sabiles Vīna kalns ir Sabiles simbols: ne velti šīs pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Vīna kalns – pusotru hektārus liels vīnogulāju stādījums Abavas senlejas nogāzē, dienvidu pusē – ir unikāls ar to, ka savulaik ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs pasaulē, kur brīvā dabā tiek audzētas vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Par godu Sabiles Vīna kalnam katru gadu jūlija nogalē tiek rīkoti Vīna svētki.

Vīna ražošana jau Livonijas laikos

Vīna ražošanas pirmsākumi Sabilē meklējami jau Livonijas laikos, kad gar Ventas baseinu vīnkopības tradīcijas izplatījušās līdz Sabilei, kuras mikroklimats bijis sevišķi pateicīgs vīnogulāju kultūras audzēšanai. Tieši tādēļ no visām Kurzemes pilsētām Sabile ir vienīgā, kur jau kopš 14. gadsimta tikuši iekopti vīnogulāju lauki un darināts vīns.

17. gadsimtā hercogs Jēkabs no Reinas ielejas atvedis jaunas vīnogulāju šķirnes ar zaļām un dzeltenām ogām un stādus licis iedēstīt Abavas ielejā. Stiprais un skābenais vīns bijis ļoti iecienīts ne tikai Kursā, bet arī sūtīts uz citām Eiropas valstīm. 1707. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XII izpostījia Kurzemi, tai skaitā arī Vīna kalna terases. Līdz ar to pēc Lielā Ziemeļu kara vīnkopība Sabilē panīka, un muižnieki sāka pievērsties dārzkopībai.

Vīna kalna atjaunošana

Tikai divus gadsimtus vēlāk, no 1936. līdz 1938. gadam, Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma un rīkojuma Vīna kalnu atjaunoja. Kalna dienvidu nogāzē viena hektāra platībā, 2800 metru garumā tika ierīkotas terases un iestādīti 1350 vīnogulāji no 20 dažādām šķirnēm; tās savu pirmo ražu nesa 1939. gadā. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā daļa no vīnogulājiem gāja zudumā.

Pēc kara beigām Pūres agronome Spodra Bērziņa atkal atjaunoja vīna dārzu. Līdz 1955. gadam viņa iestādīja 1500 stādus no 36 dažādām šķirnēm; Spodras Bērziņas vārds, pateicoties viņas ieguldījumam vīna kalna kopšanā un veidošanā, ierakstīts Sabiles novada Goda grāmatā.

Norisinoties dažādām reorganizācijām, ap 1960. gadu Pūres dārzkopības un izmēģinājumu stacija no Vīna kalna apsaimniekošanas atteicās. Laika gaitā mainījās Vīna kalna apsaimniekotāji, saruka darbu intensitāte tajā, un vēlāk šī teritorija vispār vairs netika apsaimniekota. 2003. gadā Zemkopības ministrija atteicās no īpašuma tiesībām uz Vīna kalnu par labu toreizējai Sabiles novada domei. Tagad Vīna kalns ir pašvaldības īpašums.

Vīna kalns mūsdienās

Sabiles Vīna kalnā aug aptuveni 30 dažādu šķirņu vīnogulāju, kopumā aptuveni 800 stādu. Pārsvarā tās ir pazīstamā latviešu selekcionāra Paula Sukatnieka izveidotās šķirnes. Visvairāk Vīna kalnā aug Paula Sukatnieka selekcionētās šķirnes "Zilga" vīnogas, kas iztur pat mīnus 20 grādu lielu salu. Vīna kalna augšējās terasēs aug arī persiki, saldie un skābie ķirši, aprikozes, valrieksti.

Par godu Sabiles simbolam kopš 1999. gada ik vasaru jūlija nogalē Sabilē tiek rīkoti pilsētas svētki, kas, godinot Vīna kalnu, ir nodēvēti par Sabiles Vīna svētkiem. Šajā laikā norisinās Latvijas vīnkopju un vīndaru saiets, lielā vīnu degustācija, uguns skulptūras aizdegšana, kā arī notiek citi pasākumi. Svētku atklāšana notiek Vīna kalna pakājē.

Tāpat Sabiles Vīna kalnā ir iespēja rīkot laulību ceremoniju, iestādīt savu vīnogulāju, nofotografēties pie vīnogulājiem, kā arī degustēt vīnu un sidru.

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)