Ziema šogad ir izdevusies – īsta ziemas pasaka! Tiesa, rēķini par apkuri nemaz nav pasakaini. Un, ņemot vērā to, ka situācija pasaulē ir gandrīz kritiska (arī globālā ekonomikā), mums visiem jāpiedomā, kā ietaupīt naudu. Mūsdienīgs ledusskapis ir lielisks veids, kā ietaupīt naudu ne tikai ziemas laikā.
Kurzeme visiem zināma ar garo Baltijas jūras piekrasti, skarbajiem vējiem, šalcošiem priežu mežiem, šarmantām pilsētām un dziļām tautiskajām tradīcijām. Jāpiemin arī paši kurzemnieki – cilvēki, kas ir atturīgi, tomēr ārkārtīgi lepojas ar savu valsti un Kurzemes sakoptajām, skaistajām pilsētām. Kurzemniekiem, protams, ir arī savi tradicionālie tautastērpi, ko tie valkāja un vēl arvien valkā dažādos godos.
Liepājas Ziemeļu forti bija daļa no Liepājas centrālā cietokšņa, un tie tika uzcelti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumi tika izbūvēti tagadējās Karostas teritorijā, un ārējo nocietinājumu līnija ieskāva visu pilsētu. Tomēr 1908. gadā, nepilnus desmit gadus pēc celtniecības, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Lai iznīcinātu nocietinājumu, fortifikācijas būves tika divas reizes spridzinātas, taču ne visai veiksmīgi.
Kandavas novada Rūmenē atrodas pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta tapusī Rūmenes muižas kungu māja, kuras celtniecība uzsākta 1876. gadā. Neogotiskā stilā ieturēto Kungu māju sācis būvēt barons Viktors fon Disterloe, bet projektu noslēdza viņa dēls Georgs. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas ir izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu.
Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Ventspils novada Ances pagasta Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā. Gan visa pilsētiņa – armijas bāze –, gan lokatori reiz bija viens no PSRS laiku slepenākajiem objektiem. Šajā vietā, kur vēl aizvien valda pamestības aura, iespējams izjust padomju savienības laikus vēl šodien. Viens no diviem šeit palikušajiem lokatoriem, ar kuriem tika noklausīti sakari Baltijas jūras reģionā, ir astotais lielākais pasaulē un sniedzas 47 metru augstumā.
Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, zināma arī kā Karostas katedrāle, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Karostā, Liepājā. Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā, ceremonijā piedaloties Krievijas imperatoram Nikolajam II, viņa ģimenes locekļiem un izciliem valstsvīriem.
Aptuveni piecu kilometru attālumā no Kuldīgas, Riežupes dabas parkā Rumbas pagastā atrodas Riežupes smilšu alas, kas ir mākslīgu pazemes alu labirints, turklāt šobrīd garākā alu sistēma Latvijā. Baltajā smilšakmenī izcirstās alas, saskaņā ar 1999. gada mērījumu, kopgarumā sasniedz 351 metru, bet pēc citiem avotiem – 460 metrus. 20. gadsimta pirmajā pusē alu kopgarums bijis ap diviem kilometriem, bet vēl agrāk, iespējams, līdz pat 4,6 kilometriem.
Jaunauces pils jeb kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā ampīra stilā, pateicoties grāfam Karlam Johanam Frīdriham fon Mēdemam. Ēka līdz mūsdienām saglabājusies vien ar nelieliem pārveidojumiem, turklāt tajā joprojām redzama sākotnējā interjera apdare ar vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu ovālajā zālē. Jaunauces muižas apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Mājai, kas atrodas ārpus pilsētas, labs un arī materiāli diezgan izdevīgs risinājums ir ierīkot kanalizācijas sistēmu ar septiķi, kas darbojas uz nosēdu principa, bez elektrības, bez baktērijām. Nav nepieciešama nepārtraukta uzraudzība un aktīva lietošana. Notekūdens hermētiska septiķa iekšienē nosēžas trijos nodalījumos un pēc tam paštecē tiek novadīts speciāli tam paredzētā infiltrācijas jeb drenāžassistēmā.
13. gadsimtā celtā Dundagas viduslaiku pils atrodas Dundagas novadā, Dundagas pagasta Dundagā un ir lielākā pils Ziemeļkurzemē, kas atrodas uz mākslīgi veidotas salas. Lai arī sākotnēji būve bijusi paredzēta saimnieciskām vajadzībām, vēlākos gadsimtos tā kalpojusi kā nocietinājuma ēka un muižnieku dzīvojamā māja. Pils pārcietusi karus, piedzīvojusi īpašnieku maiņas un vairākkārt tikusi pārbūvēta, divas reizes izdegusi, taču atkal atjaunota un paplašināta. Dundagas pils ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.